|
RIETUMSIBĪRIJAS MEDĪBU SUNS
Šķirnes standarts
Kopskats un konstitūcijas tips.
Vidēja (vai augstāka par vidēju) auguma suns ar spēcīgu, sausas ķermeņa uzbūves tipu.
Uzvedības tips.
Līdzsvarots, kustīgs, ar labi attīstītu orientēšanās reakciju. Niknums pret cilvēku nav raksturīgs. Raksturīgā gaita darbā – plaši paātrināti rikši, kas mijas ar aulekšiem.
Augums.
Augstums skaustā: suņiem 55 – 62 cm, kucēm 51 – 58 cm. Augstums krustos suņiem par 1 – 2 cm zemāks par augstumu skaustā, kucēm vienāds vai zemāks par 1 cm. Izstieptības indekss suņiem 103 – 107, kucēm 104 – 108.
Trūkumi:
Augums suņiem par 2 cm zemāks par apakšējo robežu un kucēm augstāks par 2 cm par augšējo robežu. Kvadrātveida formāts.
Defekti:
visas (atlikušās) novirzes no standarta auguma vairāk kā par 2 cm.
Nokrāsa.
Balta, zonēta un dārka, visu nokrāsu pelēka, ruda un tumši brūna. Baltas nokrāsas gadījumā ir pieļaujams brūns deguna galiņš.
Trūkumi:
lāsumiņi uz galvas un ekstremitātēm nokrāsas tonī.
Defekti:
melns un melns ar baltu (nezonēts); lāsumiņi pa ķermeni; galva un ekstremitātes nav nokrāsas tonī. Brūnas un tīģera nokrāsas suns nav iekļaujams šķirnē.
Vilnas apmatojums (suņa spalva).
Cieta, taisna, akota spalva, labi attīstīta, bieza, mīksta un pūkaina pavilna. Pateicoties biezajai, pūkainajai pavilnai, akota spalva ir nedaudz pacelta un rada iespaidu, ka suns ir vienmērīgi pūkains. Uz galvas un ausīm spalva bieza, īsa, uz kakla un pleciem attīstīta daudz pūkaināk un veido apkakli (uzroci), bet pie spalvām, kas aug uz vaigu kauliem, veido vaigu bārdu. Uz skausta spalvas ir pagarinātas, īpaši suņiem. Kājas pārklātas ar cietu, biezu spalvu, mugurpusē spalva ir nedaudz garāka, veido atsukas uz aizmugures kājām, bet bez pakara. Uz ķepām spalvas īsas un cietas, spraucoties cauri pirkstiem, veido „suku”. Aste labi apspalvota ar taisnu, cietu spalvu, turklāt no apakšējās puses spalva ir nedaudz garāka, bet bez pakara.
Trūkumi:
pavilnas trūkums vai tā vāji attīstīta, nav „uzroča”, vaigu bārdas (ne spalvas mešanas periodā).
Defekti:
viļņaina, sprogaina vilna, pagarināta ar sagāzumu uz muguras, pakars uz astes, būtiskas atsukas uz priekškājām, pakars uz pakaļkājām. Īsspalvains vai garspalvains suns nav iekļaujams šķirnē.
Āda, muskulatūra, skelets.
Āda blīva, elastīga, bez irdeniem zemādas šūnaudiem un krunkām. Muskulatūra labi attīstīta. Skelets stiprs. Pēdas apkārtmērs suņiem 11 – 13 cm, kucēm 10 – 12 cm.
Trūkumi:
jebkura novirze no standarta.
Galva.
Sausa, skatoties no augšas, asa ķīļveidīga, pēc formas līdzīga izstieptam vienādsānu trijstūrim, mēreni plats galvaskauss, turklāt arī kucēm. Purns ass, garš, bet ne šaurs, ar zināmu paplatinājumu ilkņu daļā. Purna garums ir aptuveni vienāds vai nedaudz mazāks par galvaskausa garumu, tā profils ir mēreni ķīļveidīgs. Galvaskauss izstiepts, tā garums ir būtiski lielāks nekā platums. Pāreja no pieres uz purnu izteikta, tomēr ne strauja. Augšējā purna līnija paralēla pieres līnijai. Uzacu loki attīstīti vāji. Paura skausts un pakauša paugurs labi izteikti. Galvaskausa pakauša daļa noapaļota. Lūpas sausas, blīvi piekļaujas, bez atkarenības un atlocēm.
Trūkumi:
izliekta piere, nav pārejas no pieres uz purnu. Daļēja deguna galiņa, lūpu un plakstiņu depigmentācija. Spilgti izteikti, lieli vaigu kauli. Vāji izteikts paura skausts un pakauša paugurs, līks deguns.
Defekti:
izplūdusi, smaga galva, ir strauja pāreja no pieres uz purnu, uzrauts, īss purns, kvadrātveidīga lūpu mala.
Ausis.
Stāvošas, augstu izvietotas, kustīgas, iztiepta trīsstūra formā, ar vāji attīstītu auss ļipiņu.
Trūkumi:
nokarenas, zemu izvietotas, mazkustīgas.
Defekti:
ar apaļu galiņu, lielas, ar izceltu auss ļipiņu. Ausis nokarenas, daļēji stāvošas, uz skrimšļa ar nokareniem galiņiem - suns nav iekļaujams šķirnē.
Acis.
nelielas, ovālas (priekšroka mandeļveida) ar krasi šķību plakstiņu spraugu, atrodas nedaudz dziļāk nekā citām medību suņu šķirnēm. Skats dzīvīgs. Acu krāsa tumši brūna un brūna jebkurā nokrāsā.
Trūkumi:
gaišas acis.
Defekti:
apaļas acis, taisna plakstiņu sprauga, izbolītas, baltas, dzeltenas, pelēkas, zaļas, dažādas.
Zobi un sakodiens.
Zobi balti, lieli, labi attīstīti, stipri, blīvi pieguļoši. Zobu formula pilna. Sakodiens šķērveidīgs.
Trūkumi un defekti:
Skat. Vispārējos noteikumus.
Kakls.
Muskuļots, sauss, šķērsgriezumā ovāls. Pēc garuma vienāds ar galvu. Kakla turēšanas veids attiecībā pret ķermeņa gareno asi 45 – 550 leņķī.
Trūkumi:
pārāk īss, garš, zemu vai vertikāli novietots, atkarenība zem kakla, pakakle (noslogots kakls).
Defekti:
tās pašas novirzes, tikai izteiktas daudz lielākā pakāpē.
Skausts.
Labi attīstīts, izteikts, īpaši suņiem.
Mugura.
Stipra, muskuļota, taisna, plata.
Trūkumi:
mīksta, šaura, mazliet ar izliekumu.
Defekti:
ielīkusi, ar kumpi.
Jostasvieta.
Īsa, plata, muskuļota, nedaudz izliekta.
Trūkumi:
gara jostasvieta, taisna, mazliet ar kumpi.
Defekti:
tās pašas novirzes, tikai izteiktas daudz lielākā pakāpē.
Krusti.
Mēreni gari, nedaudz nolaideni.
Trūkumi:
horizontāli, nedaudz ieslīpi.
Defekti:
tās pašas novirzes, tikai izteiktas daudz lielākā pakāpē.
Krūtis.
Platas, dziļas un garas, šķērsgriezumā olveidīgas, līdz ceļiem.
Trūkumi:
plakanas vai apaļīgas, atvērtas, nav līdz ceļiem.
Defekti:
tās pašas novirzes, tikai izteiktas daudz lielākā pakāpē.
Vēders.
Savākts, pāreja no krūtīm uz vēderu vāji izteikta.
Trūkumi:
pavēdere, izteikti ierauts.
Priekškājas.
Pleci mēreni slīpi, kājas muskuļotas, sausas, skatoties no priekšas, taisnas un paralēlas. Kāju garums nedaudz vairāk par pusi augstuma skaustā. Elkoņu izaugumi attīstīti un strikti atvirzīti atpakaļ, paralēli ķermeņa asij. Pēdas nav garas, viegli ieslīpas.
Trūkumi:
taisni pleci, viegli izliekti apakšdelmi, elkoņi nedaudz izgriezti uz iekšu vai uz āru. Taisnas vai pārāk ieslīpas pēdas. Trūkumi kāju izvietojumā (izvērstas uz āru, kāju greizums).
Defekti:
tās pašas novirzes, tikai izteiktas daudz lielākā pakāpē.
Pakaļkājas.
Locītavu stūri, skatoties no sāniem, labi izteikti. Muskuļotas, skatoties no aizmugures – taisnas un paralēlas. Augšstilbi daudz īsāki par apakšstilbiem. Pēdas izvietotas gandrīz vertikāli. Stāvs, kas nolaists no sēžamvietas uz leju, iet pa pēdas priekšējo pusi.
Trūkumi:
neliela, taisna novirze uz aizmuguri, nedaudz satuvinātas vai izvērstas lēkšanas locītavas.
Defekti:
tās pašas novirzes, tikai izteiktas daudz lielākā pakāpē.
Ķepas.
Ovālas, kunkulī, pirksti cieši piegulst cits citam, turklāt vidējie pirksti ir nedaudz garāki par malējiem, satuvināti. Klāt pienākušie (piektie) pirksti uz pakaļkājām nav vēlami, bet to esamības gadījumā ieteicams tos amputēt.
Trūkumi:
plakanas ķepas, pirksti atstatus cits no cita.
Aste.
Cieši sagriezta gredzenā uz muguras vai sānos, kā arī sirpjveidīga, tomēr šajā gadījumā obligāti skar muguru. Tās garumam izstieptā stāvoklī jāsasniedz lēkšanas locītavu garums vai jābūt par 1 – 2 cm mazākai, bet ne īsākai.
Trūkumi:
pagarināta, sirpjveidīga, neskar muguru.
Defekti:
aste sultāna veidā, kā nūja, zobenveidīga.
V. N. Titajevs – Medību suņu eksperts
|
