LV   EN   RU

Medibusuni.lv

STANDARTS FCI 103/20.01.98

 

VĀCU MEDĪBU TERJERS (VĀCU JAGDTERJERS)

TULKOJUMS : Johans Galans/Valters Šikers

 

IZCELSME: VĀCIJA

SPĒKĀ ESOŠĀ ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLIKĀCIJAS DATUMS: 05.02.1996.

 

PIEZĪME: Daudzpusīgs medību suns īpaši efektīvs alu medībām vai kā zvērus pienesošs suns.

 

KLASIFIKĀCIJA FCI:

3.grupa Terjeri

1.sekcija Liela un vidēja izmēra terjeri ar darba pārbaudījumiem

KOPĒJAIS IESPAIDS:

Nelieli, pārsvarā melni, kompakti, pielietojami kā medību suņi, ar labām proporcijām.

Svarīgākās auguma proporcijas:

Krūšu apjoma/skausta augstuma attiecība: krūšu apkārtmērs par 10–12 cm lielāks par skausta augstumu.

Korpusa garums/skausta augstums: korpuss nedaudz garāks par skausta augstumu.

Krūšu dziļums/ skausta augstums: 55–60 procenti

Uzvedība/raksturs:

Vīrišķīgs un skarbs, gandarījumu gūst darbā, izturīgs, dzīvespriecīgs un temperamentīgs, uzticams un viegli vadāms, nekādā gadījumā nav bikls un nav agresīvs.

Galva:

Pagarināta, viegli ķīļveida, purns nav smails un mazliet īsāks pargalvaskausa daļu.

Galvaskausa daļa:

Galvaskauss: plakans, plats starp ausīm (jau sākot no acu zonas).

Pāreja no pieres uz purnu:vāji izteikta.

Sejas daļa: harmonē ar purnu.

Degungalam nav jābūt pārāk šauram vai pārāk mazam, nesašķelts, melns, ja pamatā brūna apmatojuma krāsa, tad suņiem pieļaujams brūngans degungals.

Purns:

Stiprs, izteikts apakšējais žoklis, stipri izteikts zods. Vaiga kauli stipri izteikti.

Lūpas:

Cieši piegulošas un labi pigmentētas.

Žokļi/zobi: Lieli. Stipri žokļi ar lielisku, vienmērīgu un kompleksu šķērveidīgu sakodienu, turklāt augšējo zobu rinda bez atstarpes pieguļ apakšējam, bet zobi atrodas perpendikulāri žoklim. 42 zobi atbilst zobu formulai.

Acis: Tumšas, nelielas, ovālas, labi izvietotas un tādējādi labi pasargātas no bojājumiem, cieši pieguloši plakstiņi. Izlēmīgs skatiens.

Ausis: Augsti novietotas, ne pārāk mazas, trīsstūra formas, viegli paceltas, viegli piegulošas ausis ar kroku.

Kakls: Stiprs, ne pārāk garš, labi nostādīts un harmoniski pāriet plecu daļā.

 

KORPUSS:

Aprises līnija: Taisna.

Skausts: Labi izteikts.

Mugura: Stipra, līdzena, ne pārāk īsa.

Jostas vieta: Labi muskuļota.

Krusti: Labi muskuļoti, horizontāli.

Krūtis: Dziļas, ribas pareizi izliektas, ne pārāk platas, garš krūšu kauls, ar labi izplestām ribām.

Apakšmalas līnija: Eleganti izliekta, īsi un akurāti cirkšņi, vēders nedaudz pacelts.

Aste: Aste labi novietota kupēta par 1/3, nes nedaudz piepaceltu, nevis taisni augšā, taču tai nekad nav jānoliecas uz muguras pusi.

Valstīs, kurās likumdošana aizliedz astu kupēšanu, aste var palikt dabiska, tai jābūt horizontālā stāvoklī vai zobenveida.

EKSTREMITĀTES :

Priekšējās ekstremitātes:

Kopskats: Skatoties no priekšas, taisnas un paralēlas, skatoties no sāniem, labi izvietotas zem korpusa. Attālums no zemes līdz elkoņiem apmēram vienāds ar attālumu no elkoņiem līdz skaustam.

Pleci: Lāpstiņas slīpi novietotas un novirzītas atpakaļ, tās ir garas, ar stipru muskulatūru. Labs leņķis starp lāpstiņu un plecu kaulu.

Plecu kauli: Pēc iespējas garāki, ar labu un sausu muskulatūru.

Elkoņi: Piekļaujas korpusam, nekad nav izvirzīti ne uz iekšpusi, ne ārpusi. Labs leņķis starp plecu kaulu un apakšdelmu.

Apakšdelmi: Sausi, taisni un vertikāli,spēcīgi

Pēdu pamatnes locītavas: Stipras.

Pēdas: Viegli noliektas, kauli drīzāk stipri nekā smalki .

Priekšējās ķepas: Biežāk platākas nekā aizmugurējās, ar savstarpēji cieši piegulošiem pirkstiem un pietiekami resniem, cietiem, stabiliem un labi pigmentētiem spilventiņiem. Ķepas paralēlas, stāvot un kustībā nekad nav izvirzītas ne uz iekšpusi, ne ārpusi.

 

Aizmugurējās ekstremitātes:

Kopskats: Skatoties no aizmugures, taisnas un paralēlas. Labi izteikts ceļu un lecamo locītavu leņķis. Stiprs skelets.

Gurni: Gari, plati un muskuļaini.

Ceļa locītavas: Stipras, ar labu leņķi starp gurniem un apakšstilbiem.

Apakšstilbi: Gari, muskuļaini un dzīslaini.

Lecamās locītavas: Stipras, zemu novietotas.

Pēdas apakšdaļas: Īsas un vertikālas

Aizmugurējās ķepas: No ovālas līdz noapaļotai formai, ar savstarpēji ciešu piegulošiem pirkstiem un pietiekami resnas. Tās ir paralēlas stāvot un kustībā, nekad nav izvirzītas ne uz iekšpusi, ne ārpusi.

KUSTĪBAS: Aktīvas, brīvas, ar labu priekšējo ekstremitāšu izvirzījumu un spēcīgu aizmugurējo ekstremitāšu atspērienu. Priekšējās un aizmugurējās ekstremitātes kustas paralēli un taisnvirzienā, nekad nekrustojas.

ĀDA: Bieza, stingra, bez krokām.

KREKLS (suņa spalvas krāsa):

Vilna: Gluda, bieza; cieta un raupja; raupja, gluda.

Nokrāsa: Melna, tumši brūna vai pelēcīgi melna ar rūsganu. Skaidri – dzeltensarkaniem ierobežotiem laukumiem uz uzacīm, purna un krūtīm, ekstremitātēm un pie astes gala.

 

AUGUMS UN SVARS:

Skausta augstums: Suns : no 33 līdz 40 cm.

Kuce: no 33 līdz 40 cm.

Svars: Vēlams ideāls svars darbam.

Suns: no 9 līdz 10 kg.

Kuce: no 7,5 līdz 8,5 kg.

TRŪKUMI:

Jebkura neatbilstība iepriekšminētajiem punktiem tiek uzskatīta par trūkumu vai defektu, kura novērtējumam jābūt atbilstošam trūkuma pakāpei.

Viena vai abu M.3 (molāru) trūkums nav defekts.

NOPIETNI TRŪKUMI (defekti):

Šaurs galvaskauss, šaurs un smails purns.

Vāji izteikts apakšžoklis, šauri žokļi.

Vājš sakodiens, jebkura nenozīmīga neregularitāte zobu stāvoklī.

Gaišs vai plankumains purngals.

Gaišas, pārāk lielas vai izvalbītas acis.

Stāvošas ausis, gali vērsti horizontāli uz malām, pārāk mazas, pārāk zemi novietotas vai smagas ausis.

Taisni pleci.

Mīksta vai kupraina mugura, pārāk īsa mugura.

Īss krūškauls. Pārāk šaurs vai pārāk plats krūškurvis.

Krusti augsti vai vienā līmenī ar skaustu.

Skaidri izvērsti uz ārpusi vai iekšpusi elkoņi.

Mucveidīga stāja vai šauri novietotas kājas, arī kustībā.

Viegla gaita, bremzētas vai samākslotas kustības.

Mīkstas un plakanas ķepas, kaķa ķepa.

Uz mugurpusi vērsta aste, pārāk zemu novietota aste, nokarājusies aste.

Īsspalvains, atsegts apmatojums, vates veida vai rets apmatojums, ar spalvu neapsegts vēders un ekstremitāšu iekšējās puses.

 

DISKVALIFICĒJOŠIE TRŪKUMI:

Temperamenta un rakstura vājums. Bailes no šāvieniem un no medījuma.

Nepareizs sakodiens, pārkodiens, šķībi žokļi, knaibļveida sakodiens, pilnīgi vai daļēji neregulāri izvietoti zobi, trūkst zobu, izņemot M3.

Ektropija(plakstu izvērsums), entropions (plakstu uzliekums), nepareiza pigmentācija, gaiši zilas acis vai ar raibumiem, atšķirīgu krāsu acis.

Jebkura novirze no apmatojuma nokrāsas.

Augums zemāks vai augstāks par standartu.

Kvadrāta formāts.

Piebilde: Suņiem ir jābūt diviem normāliem sēkliniekiem, kas pilnībā noslīdējuši sēklinieku maisiņā.